Zināšanu saturs
#### 1. "neredzama sprauga" starp palīgvielām un biopieejamību
Sākotnējo zāļu preparātu (piemēram, laktozes un magnija stearāta) palīgvielas gadu desmitos ir optimizētas, lai precīzi kontrolētu zāļu sadalīšanos -, sasniedzot 80% izšķīšanas ātrumu 30 minūšu laikā pēc perorālās ievadīšanas, nodrošinot efektīvu absorbciju zarnu absorbcijas logā (augšējais duodēns). Tomēr, lai samazinātu izmaksas, dažas ģenērisko zāļu lietošana izmanto lētākus palīgvielas (piemēram, pārāk lielas mikrokristāliskās celulozes proporcijas). Tas aizkavē zāļu sadalīšanos vairāk nekā divas stundas, trūkstot optimālā absorbcijas logu. Maksimālā līmeņa koncentrācija asinīs ir tikai 60% -70% no oriģinālo narkotikām, padarot tās neefektīvas antagonizējošos hipotalāma estrogēna receptoros un līdz ar to nespēj izraisīt gonadotropīna izdalīšanos.https://www.fiercerawsource.com/steroid {{2 ^ ^
#### 2. Optisko izomēru attiecības nelīdzsvarotība
Klomifēns pastāv divos izomēros: cis (cuklomifēns) un trans (enclomifene). Iniciatoru narkotika izmanto īpašu procesu, lai kontrolētu abu izomēru attiecību (Trans veido 38%), un trans izomērs veica 70% ovulācijas stimulāciju. Tomēr, ja izomerizācijas reakcija netiek precīzi kontrolēta ģenēriskajās zālēs, trans izomēru attiecība var samazināties zem 25%, un atlikušais cis izomērs konkurētspējīgi kavē gonadotropīna sekrēciju, kā rezultātā būs "anti - efektivitāte".
#### 3. "Adaptācijas aizspriedumi" individuālajā metabolismā
Ģenēriskajām zālēm ir slikta kristāla stabilitāte, un tās uzglabāšanas laikā ir pakļautas kristāla transformācijai (piemēram, no stabila līdz metastabilai formai), kā rezultātā starp dažādām partijām biopieejamība svārstās vairāk nekā 30%. Pacientiem ar zemu CYP3A4 enzīmu aktivitāti (aptuveni 15% iedzīvotāju) šīs svārstības tiek vēl vairāk pastiprinātas. Svārstīgā zāļu koncentrācija asinīs novērš ilgstošu folikulu attīstības stimulēšanu un var izraisīt olnīcu hiperstimulācijas sindromu (OHSS) īslaicīgi augstas koncentrācijas dēļ, galu galā padarot zāles neefektīvas.
Vispārējā klomifēna neefektivitāte ir vairāku slēptu mainīgo rezultāts, ieskaitot palīgvielas apstrādi, izomēru kontroli un kristāla stabilitāti. Tas ir daudz sarežģītāks, nekā vienkārši pieņemt, ka "tā pati aktīvā sastāvdaļa ir vienāda ar ekvivalenci".
